Hipoglikēmija, lietojot metformīnu | Metformīns un alkohols - vai tas ir saderīgs?

Hipoglikēmija, lietojot metformīnu

Cukurs ir ļoti svarīgs ķermenim, bez tā mūsu ķermenī nekas nedarbotos, jo tas ir organisma degviela. No tā tiek iegūta nepieciešamā enerģija, kas nepieciešama visām ķermeņa funkcijām. Dekstroze - šim nolūkam nepieciešama glikoze.

Tomēr nav nepieciešams piegādāt ķermeni ar tīru cukura formu, jo tas var to sadalīt ogļhidrāti pati. Atkarībā no formas ogļhidrāti, vai cukurs, tas notiek ļoti ātri vai prasa noteiktu laiku. Cukurs uzsūcas zarnās un pēc tam tiek piegādāts asinis.

Tas nozīmē, ka tas tiek iegūts no pārtikas caur zarnu sieniņām zarnu sieniņās un pēc tam nonāk tieši ūdenī asinis, kur tas tiek nogādāts visā ķermenī uz vietām, kur tas nepieciešams. Tomēr, ja cukurs organismā nav tīra glikoze, cilvēka ķermenī ir t.s. fermenti kas nojauc ogļhidrāti līdz paliek tīra glikoze. Ja organismā ir glikozes pārpalikums, tas organismā tiek uzglabāts glikogēna veidā un tādējādi ir pieejams ķermenim brīžos, kad trūkst.

Hipoglikēmija rodas, ja organismā akūti trūkst nepieciešamā cukura. Ja to nevajadzētu ārstēt, tam var būt tālejošas sekas. Ir divas dažādas formas: vieglā forma, kurā joprojām var labi palīdzēt ar saldiem ēdieniem vai dzērieniem, piemēram, kolu vai glikozi, un smagā forma, kur steidzami nepieciešams ārkārtas ārsts vai cita palīdzība, jo var nokrist uz a šokslīdzīgs stāvoklis un koma un steidzami vajadzīgas glikagons injicējami preparāti.

Simptomi ir daudzveidīgi. Sākotnēji tie ir trakojošs izsalkums, svīšana, bālums, muskuļu vājums, trīce un sirdsklauves. Hipoglikēmijas progresēšanas laikā šie simptomi pakāpeniski atbrīvojas no tiem, kuriem ir izteikts smadzenes.

Tie ir kustību traucējumi, runas traucējumi, krampji, paralīze, redzes traucējumi un tā tālāk. Sliktākajā gadījumā var iedziļināties šoks vai iekrist a koma. Kopš smadzenes ietekmē arī ļoti sliktos gadījumos arī tur var rasties bojājumi.