Grūtniecības depresija un homeopātija
Grūtniecība depresija var ārstēt arī ar alternatīvām metodēm. Tas ietver arī homeopātiskās terapijas pieejas.
ilgums
Grūtniecība depresija biežāk notiek gada pirmajā vai pēdējā trimestrī grūtniecība un var ilgt vairākas nedēļas. Sliktākajā gadījumā grūtniecība depresija var attīstīties pēcdzemdību depresija, tā sauktā pēcdzemdību depresija. Šis pēcdzemdību depresija ir jānošķir no tā sauktajiem zilajiem zīdaiņiem (“raudāšanas dienas”), kas parasti notiek 3-5 dienas pēc piedzimšanas un pats pēc dažām dienām pazūd.
Tas ir normāli un var notikt pēkšņu hormonālo izmaiņu dēļ. Tomēr, ja tādi simptomi kā uzbudināmība, garastāvokļa maiņas, skumjas un vainas izjūta saglabājas ilgāk par 2 nedēļām, to sauc pēcdzemdību depresija vai pēcdzemdību depresija, kas sliktākajā gadījumā var kļūt arī hroniska. Ne vienmēr to ir iespējams novērst grūtniecības depresija, it īpaši, ja jums ir ģenētiska nosliece uz to.
Tomēr ir lietas, ko var darīt, lai novērstu a grūtniecības depresija. Īpaši svarīga ir stabila sociālā vide, kas atbalsta un atbrīvo grūtnieci un kur grūtniece var rast izpratni par savām bailēm un raizēm. Ja grūtnieces nevar atrast atbalstu mājās, viņas var vērsties daudzos konsultāciju centros.
Pēc dzemdībām
Īpaši sievietēm, kuras jau grūtniecības laikā cieta no depresijas, ir lielāks risks saslimt ar depresiju pēc dzimšanas, tā sauktās pēcdzemdību depresijas. Parasti tas sākas mānīgi vairākas nedēļas pēc piedzimšanas, un, tāpat kā labi zināmais blūzs, sākotnēji to raksturo garastāvokļa maiņas un paaugstināta uzbudināmība; vēlāk to raksturo arī dziņas trūkums, neuzmanība, pieķeršanās traucējumi bērnam un vainas izjūta. Smagos gadījumos pat pēc dzemdībām psihoze (dzemdības psihoze) ar halucinācijas un var rasties maldi.
Pēcdzemdību depresija bieži notiek pēc spontāniem abortiem, nedzīvi dzimušajiem bērniem vai piedzimstot slimam vai invalīdam. Arī šeit ir svarīgi agrīnā stadijā konsultēties ar ārstu vai konsultāciju centru (Pro Familia) un nemēģināt vien tikt galā ar slimību. Vieglos gadījumos pietiek ar partnera, ģimenes un draugu sapratni un atbalstu. Smagos gadījumos zāles un psihoterapija ir arī ieteicams.
