Garīgās veselības

Pasaule Veselība Organizācija (PVO) izsludina trauksmi: negatīva uzsvars ir lielākais veselības apdraudējums 21. gadsimtā. Un depresija Paredzams, ka tas ir ceturtais izplatītākais slimību cēlonis visā pasaulē veselība traucējumi pēc sirds un asinsvadu slimībām līdz 2020. gadam. Zinātniskā nozīmē dvēsele ir identiska psihi. Pēc definīcijas psiholoģija attiecas uz zinātni par to, kā cilvēki piedzīvo un izturas saistībā ar sevi un cilvēkiem, notikumiem un apkārtējās vides objektiem.

Līdzsvars ar sevi un apkārtējo vidi

Zigmunds Freids identificēja cilvēka spēju strādāt, baudīt un mīlēt kā būtisku mūsu psiholoģiskajai labsajūtai. Tas ir atkarīgs no katras personas resursiem. Kādi ir cilvēka vitalitātes un dzīvesprieka avoti un kādas spējas tikt galā ar problēmām, lai viņš varētu optimāli kopt savu garīgo veselība.

Mūsdienās ir skaidrs, ka svarīga ir ne tikai fiziskā, bet arī garīgā labklājība. Tie, kas ne tikai rūpējas par ķermeņa veselību, bet arī pietiekami rūpējas par savu garīgo labsajūtu, var labāk pasargāt sevi no garīgām un fiziskām slimībām.

Problēmas ir dzīves sastāvdaļa

Var rasties konflikti attiecībās, ģimenēs vai darbā vadīt līdz smagiem garīgiem uzsvars. Ideāla situācija būtu, ja visi varētu tikt galā ar šādiem konfliktiem un stresu tā, kā viņi to nedarīja vadīt līdz pastāvīgiem garīgiem traucējumiem. Bet: garīgās slimības, pirmkārt un galvenokārt trauksmes traucējumi, depresija, alkohols un citas atkarības ir vienas no visbiežāk sastopamajām slimībām mūsu sabiedrībā.

Garīgās ciešanas ir smagas

A garīga slimība ir grūtāk atpazīt nekā fiziskas kaites. Bet tas sver vismaz tikpat smagi, jo tas var saslimt ar dvēseli un ķermeni. Piemēram, fiziski simptomi var norādīt uz garīga slimība, Piemēram, depresija vai trauksmes traucējumi, bez fiziska iemesla. Un otrādi, fiziskas slimības bieži pavada garīgi simptomi.

Lielākā daļa cilvēku ar garīga slimība šodien var efektīvi ārstēt. Tomēr, tā kā garīgās slimības mūsdienās joprojām ir tabu tēma, mērķtiecīgā palīdzība bieži netiek izmantota. Fiziskie simptomi tiek apspriesti ar ārstu, bet ne psiholoģiskie. Rezultāts bieži ir nepareiza diagnoze un nepareiza izturēšanās.