Fizioterapija iegurņa lūzumam

Fizioterapija ir neatņemama rehabilitācijas pasākumu sastāvdaļa iegurņa gadījumā lūzums. Tas, kā izskatās pacienta individuālais ārstēšanas plāns, galvenokārt ir atkarīgs no iegurņa veida un apjoma lūzums. Stabils iegurnis lūzums parasti var ārstēt pilnīgi konservatīvi, turpretim nestabiliem iegurņa lūzumiem vienmēr nepieciešama operācija, un to pilnīgai sadzīšanai nepieciešams ilgāks laiks. Fizioterapija parasti sākas ar pasīviem vingrinājumiem, jo ​​iegurni nedrīkst noslogot. Manuālā terapija, masāžas, MTT (medicīnas Apmācības terapija) un PNF (Proprioceptive Neuromuscular Fasciation) ir arī terapijas paņēmieni, kurus var izmantot fizioterapijas laikā.

Rehabilitācijas terapija iegurņa lūzumam

Rehabilitācijas pasākumi vai turpmākā iegurņa lūzuma terapija ir atkarīga no traumas veida un apjoma, kā arī no vecuma un vispārējā veselība pacienta. Svarīgi ir arī tas, vai ārstēšana jau no paša sākuma bija konservatīva (tāpat kā stabilu iegurņa lūzumu gadījumā), vai pirms rehabilitācijas notika ķirurģiska iejaukšanās (kā nestabilu lūzumu vai politraumu gadījumā). Parasti pacientiem, kuri cietuši iegurņa lūzumu, vispirms jāievēro stingrs gultas režīms, jo bojātais iegurnis ir pilnībā jāatbrīvo vismaz 2-4 nedēļas.

Tomēr, pat ja pacientam ir paredzēts saudzēt iegurni, terapija sākas jau pirmajā dienā. Īpaši apmācīti terapeiti nodrošina, ka iegurņa kustīgums tiek saglabāts, cik vien iespējams. To nodrošina pasīvie vingrinājumi, kuros terapeits uzmanīgi pārvieto iegurni bez pacienta palīdzības, lai saglabātu apkārtējo struktūru un muskuļu elastību.

Kad pirmā dziedināšanas fāze ir pabeigta un pacients atkal spēj izdarīt spiedienu, regresētie muskuļi tiek atjaunoti ar viegliem sasprindzinājuma vingrinājumiem. Arī vingrojumu terapija ūdenī ir svarīga, lai atjaunotu iegurņa kustīgumu pēc ilgāka atpūtas perioda. Noteiktos apstākļos pacientam var nākties no jauna iemācīties normāli staigāt, tāpēc kustību apmācība, kā arī manuāla treniņu terapija var būt arī rehabilitācijas sastāvdaļa.

Kad atkal ir iespējama normāla kustību secība, mērķis ir stiprināt muskuļus un atjaunot iegurņa stabilitāti, lai skartās personas bez problēmām un patstāvīgi bez jebkādiem ierobežojumiem varētu atkal apgūt savu ikdienas dzīvi. Atkarībā no smaguma pakāpes un blakus traumām viss rehabilitācijas process var ilgt vairākus mēnešus. Lai izvairītos no izrietošiem zaudējumiem, pacientiem vajadzētu patstāvīgi sākt sportot tikai pēc ārsta atļaujas saņemšanas. Lai ilgtermiņā novērstu traumas, pacientam ir lietderīgi patstāvīgi mājās veikt rehabilitācijas procesā iemācītos vingrinājumus.