Kā eszopiklons darbojas
Eszopiklons pieder pie tā saukto Z-vielu grupas. Tas veicina miegu, pastiprinot paša organisma neirotransmitera GABA (gamma-aminosviestskābes) iedarbību.
GABA ir viens no svarīgākajiem neirotransmiteriem smadzenēs. Saistoties ar noteiktām nervu šūnu savienošanas vietām (receptoriem), tas kavē šūnu uzbudināmību. Tā rezultātā nervu signāliem ir grūtāk nokļūt no vienas nervu šūnas uz otru.
Eszopiklons aktivizē noteiktu GABA receptoru apakšvienību. Tādā veidā aktīvā viela palīdz pacientiem aizmigt un aizmigt. Citi GABA efekti, piemēram, muskuļu relaksācija, gandrīz nenotiek.
Eszopiklons ātri uzsūcas asinsritē pēc tablešu lietošanas un iedarbojas stundas laikā.
Pusperiods ir aptuveni sešas stundas. Tas nozīmē, ka pēc šī laika organisms jau ir izdalījis pusi no aktīvās vielas. Tādēļ pacienti nākamajā rītā reti jūtas noguruši vai nekoncentrēti (tā sauktais “paģiru efekts”).
Zopiklons
Aktīvā viela zopiklons, ko satur dažas miegazāles, ir divu tā saukto enantiomēru maisījums. Tie ir savienojumi, kuriem ir tāda pati ķīmiskā struktūra, bet tie darbojas kā viens otra spoguļattēli (piemēram, labais un kreisais cimds).
Principā viens no diviem enantiomēriem parasti ir efektīvāks, bet otrs, visticamāk, izraisa blakusparādības. Zopiklona gadījumā par zāļu miegu veicinošo un nomierinošo iedarbību ir atbildīga tikai pa kreisi pagriežamā forma, t.i., eszopiklons. No otras puses, pa labi rotējošais komponents R-zopiklons nav efektīvs.
Kā lieto eszopiklonu
Eszopiklons ir pieejams tablešu veidā. Pacienti lieto vienu miligramu tieši pirms gulētiešanas, nesakošļājot ar glāzi ūdens. Dažos gadījumos šī deva nav pietiekama. Pēc tam ārstējošais ārsts to palielina līdz diviem līdz trim miligramiem.
Gados vecāki pacienti un pacienti ar iepriekšējām slimībām spēcīgāk reaģē uz eszopiklonu. Turklāt viņu ķermeņi aktīvo vielu sadala lēnāk. Tādēļ ārsts dažos gadījumos samazina maksimālo dienas devu. Tas pats attiecas uz pacientiem ar smagu nieru slimību.
Nelietojiet tabletes tieši pie pilna vēdera, īpaši ne pēc smagas vai treknas maltītes. Pretējā gadījumā eszopiklona iedarbība var vājināties vai aizkavēties.
Parasti ārsti eszopiklonu izraksta tikai īsu laiku. Atsevišķos gadījumos tomēr nepieciešams medikamentus lietot ilgāk, piemēram, hronisku miega traucējumu gadījumā. Pēc tam ārsti izraksta eszopiklonu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Kādas ir eszopiklona blakusparādības?
Atsevišķos gadījumos eszopiklons izraisa atmiņas traucējumus anterogradas amnēzijas veidā. Tas nozīmē, ka cietušie vairs neatceras darbības vai sarunas zāļu iedarbības periodā. Simptomi parasti parādās pirmajās stundās pēc zāļu lietošanas.
Salīdzinot ar daudzām citām miegazālēm, eszopiklons reti izraisa atmiņas problēmas. Tomēr pēc zāļu lietošanas pārliecinieties, ka gulējat vismaz astoņas stundas bez pārtraukuma un nelietojiet citu devu nakts laikā. Tas palīdzēs izvairīties no atmiņas problēmām.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi ir arī biežas eszopiklona blakusparādības. Pacientiem bieži ir sāpes vēderā, caureja vai vemšana. Iespējama arī sausa mute, faringīts, iekaisis kakls (īpaši norijot) un aizsmakums.
Muskuļu sāpes vai raustīšanās un muguras sāpes ir vēl viena nevēlama blakusparādība, ko var izraisīt eszopiklons. Bieži attīstās arī izsitumi uz ādas.
Ādas izsitumu parādīšanās var liecināt par alerģisku reakciju, tādēļ ārstam ir jāpārbauda. Citi alerģijas simptomi ir izsitumi vai ļoti niezoša un dedzinoša āda.
Ja pacienti pārtrauc lietot eszopiklonu, viņiem var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai pirmajās naktīs aizmigtu. Ārsti to sauc par atsitiena efektu. Simptomi parasti uzlabojas paši pēc vienas līdz divām dienām.
Kad lieto eszopiklonu?
Ārsti izraksta eszopiklonu īslaicīgai miega traucējumu ārstēšanai pieaugušiem pacientiem. Tomēr viņi parasti to dara tikai tad, ja alternatīvas nav pietiekami palīdzējušas un pacientam joprojām ir grūtības aizmigt.
Kad eszopiklonu nevajadzētu lietot?
Jūs nedrīkstat lietot eszopiklonu, ja:
- ir paaugstināta jutība pret eszopiklonu, citām zāļu sastāvdaļām vai zopiklonu
- Jums ir smagi elpošanas traucējumi, piemēram, miega apnojas sindroms (atkārtoti īslaicīgi elpošanas pārtraukumi miega laikā)
- cieš no myasthenia gravis (autoimūna slimība, kuras gadījumā ir traucēta nervu signālu pārraide)
- ir smagi aknu darbības traucējumi
Bērni un pusaudži nedrīkst lietot eszopiklonu, jo aktīvā viela nav apstiprināta šai vecuma grupai.
Šāda mijiedarbība var rasties ar eszopiklonu
Ja eszopiklonu lieto vienlaikus ar zālēm, kurām ir arī sedatīvs efekts, iedarbība var būt viena otru pastiprinoša. Dzīvību apdraudošas sekas ir samazināta elpošanas funkcija (elpošanas nomākums) un koma.
Centrālās nomācošas zāles ietver
- Trankvilizatori (nomierinoši līdzekļi)
- Miega zāles (miega zāles)
- Zāles anestēzijas ierosināšanai (narkotiskās vielas)
- Medikamenti psihožu ārstēšanai (antipsihotiskie līdzekļi), piem. haloperidols
- Zāles depresijas ārstēšanai (antidepresanti)
- Zāles epilepsijas ārstēšanai (pretepilepsijas līdzekļi)
- Antihistamīna līdzekļi (zāles pret alerģijām), piemēram, cetirizīns
Alkoholam ir arī nomācoša iedarbība. Tāpēc eszopiklona lietošanas laikā izvairieties no alkohola lietošanas!
Nopietnu blakusparādību risks palielinās, īpaši, ja pacienti vienlaikus lieto opioīdus (piemēram, pretsāpju līdzekli fentanilu). Tādēļ ārsti eszopiklonu dod tikai šādos gadījumos, ja nav piemērotas alternatīvas. Pēc tam viņi īsā laika periodā izraksta mazāko iespējamo devu un pievērš lielāku uzmanību blakusparādībām. Tie ietver
- miegainība
- apjukums
- palēnināta elpošana
- Samazināti refleksi
- palēninātas reakcijas
- iespējams, zems asinsspiediens un palēnināta sirdsdarbība
Eszopiklons galvenokārt sadalās aknās, izmantojot CYP3A4 enzīmu sistēmu. Dažas aktīvās vielas kavē šo enzīmu sistēmu. Lietojot vienlaikus ar eszopiklonu, tā sadalīšanās palēninās – palielinās tā iedarbība un blakusparādības. Šādi enzīmu inhibitori ir, piemēram, noteiktas zāles pret sēnīšu infekcijām (azolantimikotiski līdzekļi), makrolīdu antibiotikas un greipfrūti (augļu vai sulas veidā). Šādos gadījumos ārsts var samazināt eszopiklona devu. Gados vecāki pacienti, kuri lieto spēcīgus enzīmu inhibitorus, vispār nedrīkst lietot miegazāles (skatīt iepriekš: Kontrindikācijas).
Ir arī aktīvās vielas, kas paātrina aknu enzīmu sistēmu un tādējādi arī eszopiklona sadalīšanos. Šie tā sauktie enzīmu induktori ir rifampicīns (antibiotika, galvenokārt tuberkulozes ārstēšanai), zāles epilepsijas ārstēšanai (piemēram, karbamazepīns) un augu izcelsmes antidepresants, asinszāle.
Piesardzības nolūkos pastāstiet savam ārstam un farmaceitam par visām zālēm un uztura bagātinātājiem, ko lietojat.
Eszopiklons grūtniecības un zīdīšanas laikā
Ir ļoti maz pieredzes par eszopiklona lietošanu grūtniecības laikā. Ārstiem nav aizdomas par paaugstinātu anomāliju risku nedzimušam bērnam.
Lai būtu drošībā, ārsti iesaka grūtniecēm piemērotākus medikamentus, piemēram, difenhidramīnu pirmajos divos grūtniecības trimestros vai miegu veicinošus antidepresantus, piemēram, amitriptilīnu.
Sievietēm, kuras lieto eszopiklonu un plāno grūtniecību vai iestājas grūtniecība, nekavējoties jāapspriež ar savu ārstu turpmākās darbības.
Sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ārsti katrā atsevišķā gadījumā izlemj, vai eszopiklonu drīkst lietot. Ja to lieto ilgāku laiku, mātēm jāpārtrauc barošana ar krūti.
Kā iegūt zāles ar eszopiklonu
Vācijā un Austrijā eszopiklona medikamentus var iegādāties aptiekās ar recepti.
Pašlaik Šveicē nav pieejamas zāles, kas satur eszopiklonu.
Papildu svarīga informācija par eszopiklonu
Iepriekšējos pētījumos pacientiem gandrīz neattīstījās tolerance pret eszopiklonu. Tas nozīmē, ka organisms nepierod pie eszopiklona, lai miegazāles laika gaitā nezaudētu savu iedarbību.
Eszopiklons tikai vāji aktivizē GABA dokstacijas apakšvienību, kas izraisa atkarību. Neskatoties uz to, pastāv risks kļūt garīgi (psiholoģiski) un fiziski atkarīgiem, īpaši lietojot lielas devas ilgākā laika periodā. Šis risks ir palielināts arī pacientiem, kuri ir atkarīgi no alkohola, medikamentiem vai narkotikām vai cieš no garīgām slimībām.