Kad tiek veikta ehokardiogrāfija?
Sirds ultraskaņu veic, ja ir aizdomas par šādām slimībām vai lai uzraudzītu to progresu:
- sirds mazspēja
- koronārā sirds slimība, sirdslēkme
- Aizdomas par sirds vārstuļu bojājumiem
- Asins recekļu veidošanās sirdī
- sirds defekti (vities)
- Perikarda izsvīdums (perikarda izsvīdums)
- Aortas sienas izspiedums vai plīsums
Transesophageal/transtorakālā ehokardiogrāfija (TTE pārbaude)
Parasti sirds atbalss izmeklēšanu veic tāpat kā jebkuru citu ultraskaņu, ti, izmantojot devēju, ko ārsts novieto uz pacienta ķermeņa virsmas. To sauc par transtorakālo ehokardiogrāfiju, ti, “caur krūškurvi”.
Tomēr dažiem jautājumiem ar skatu no malas vairs nepietiek. Šajā gadījumā tiek veikta tā sauktā transesophageal ehokardiogrāfija (TEE). Šajā procedūrā ārsts izspiež īpašu devēju caur barības vadu līdz kuņģa ieejai. Sirds atrodas tiešā tuvumā, tāpēc to var labāk novērtēt. Šim nolūkam kakls tiek anestēzēts, un, ja vēlas, pacientam var ievadīt arī nomierinošu līdzekli.
Stresa ehokardiogrāfija
Kādi ir ehokardiogrāfijas riski?
Transtorakālā ehokardiogrāfija miera stāvoklī ir pilnīgi nekaitīga un nerada risku. Savukārt ar stresa ehokardiogrāfiju retos gadījumos var rasties sirds aritmija vai, ārkārtējos gadījumos, sirdslēkme vai sirds mazspēja. Taču, tā kā pacients visu izmeklēšanas laiku tiek uzraudzīts, ārsts var ļoti laicīgi atklāt draudošās komplikācijas un iejaukties.
Transezofageālās ehokardiogrāfijas laikā pacients ir jāinformē par šādām iespējamām komplikācijām:
- barības vada un balsenes traumas
- Bojājumi zobiem
- Nomierinošo zāļu blakusparādības, ja tādas tiek ievadītas.