Dialīze ir uz aparātiem balstīta metode noteiktu slimību vai simptomu ārstēšanai, kad ķermeņa nieres nespēj pienācīgi vai vispār veikt savu darbu vai kurā pacientam vairs nav niere. Principā visos dialīzes variantos visi pacienti asinis tiek izvadīts caur sava veida filtru, atbrīvots no kaitīgām vielām un liekā ūdens un pēc tam attīrītā stāvoklī tiek atgriezts ķermenī - līdz ar to populārais dialīzes sinonīms: asins mazgāšana. Tāpēc vairumā gadījumu tā ir nieru aizstājterapija termināla dēļ niere neveiksme.
Pirmā slimās personas dialīze saskaņā ar šodienas principu tika veikta Gīsenā 1924. gadā. Tehnoloģija kļuva pieejama plašākai sabiedrībai aptuveni no 1945. gada un turpina pastāvīgi attīstīties ar arvien lielāku pielietojumu skaitu. Mūsdienās dialīze ir nieru aizstājterapijas pamats, tāpēc 2010. gadā Vācijā bija apmēram 70,000 XNUMX pacientu, kuriem nepieciešama pastāvīga dialīze, un to skaits pieaug.
Nieru funkcijas
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana niere, no kuras katram cilvēkam parasti ir divi, ir viens no svarīgākajiem ķermeņa orgāniem, bez kura cilvēks nebūtu dzīvotspējīgs. Tas ne tikai regulē ķermeņa ūdeni līdzsvarot caur urīna izvadīšanu. Tas arī filtrē kaitīgas vielas, kuras organisms nespēj noārdīt asinis un ir izšķiroša, lai uzturētu asiņu elektrolītu sastāvu, ti, izšķīdušos sāļus un jonus.
Turklāt nieres ražo hormoni piemēram, Epo (eritropoetīns), kas ir svarīgs asinis ražošanu, un, iespējams, lielākā daļa cilvēku to zina no riteņbraukšanas un regulē pH līmeni. PH vērtība ir ķīmisko skābju un bāzu attiecības mērs asinīs, kas jāsaglabā nemainīgs šaurās robežās. Nierēm ir arī izšķiroša loma pielāgošanā asinsspiediens.
Tas parāda šī orgāna un līdz ar to dialīzes kā svarīgas terapeitiskas iespējas nozīmi. Izmantojot dialīzes terapiju, ir jānošķir akūtas sūdzības un hroniskas slimības. Akūtu notikumu jomā dialīze ir piemērota ātrai vitālo funkciju atjaunošanai.
Galvenās lietošanas jomas šeit ir akūta, pēkšņa nieru mazspēja vai augstas pakāpes pārmērīga hidratācija, ko nevar ārstēt ar medikamentiem, kā arī akūta saindēšanās. Tomēr dialīzei ir vislielākā nozīme kā svarīgākajam nieru aizstājterapijas instrumentam. To lieto ikreiz, kad pašas nieres vairs nespēj veikt tām uzticētos uzdevumus vai vairs nespēj tos pienācīgi veikt.
No vienas puses, tas notiek, kad nieres vairs nav pieejamas, piemēram, audzēja terapijas ietvaros, kurā abas nieres bija jānoņem. No otras puses, tomēr lielākajai daļai dialīzes pacientu ir hroniska nieru mazspēja, ti, nieres, kas darbojas pārāk slikti. Abos gadījumos iepriekš minētos uzdevumus veic dialīzes aparāts. Retos gadījumos dialīzi lieto arī aknas slimība.