Diagnoze
Diagnoze ziloņu slimība sākotnēji var veikt klīniski. Lai varētu runāt, ir jābūt neatgriezeniskas ādas un pamataudu izmaiņu kritērijam ziloņu slimība. Daudz svarīgāka tomēr ir diagnoze pirms tam ziloņu slimība notiek.
Jo agrāk slimība limfātiskā sistēma tiek atklāts, jo ātrāk var sākt terapiju, lai novērstu elefantiāzes attīstību. Tādējādi tūska (šķidruma aizture) ir jānosaka agri. Elefantiāzes attīstības risks pastāv, ja tūska rodas limfātiskā sistēma.
Jo īpaši infekcijas slimības var noteikt, izmantojot anamnēzi, tā saukto pacienta interviju un laboratorijas testus. Laboratorijā asinis tiek pārbaudīts antivielas pret patogēniem. Piemēram, tropu reģionos patogēni var tikt pārnēsāti ar moskītu kodumiem un vēlāk izraisīt slimības. Pēc tam patogēnus var atklāt Laorā.
Pēc šiem simptomiem es atpazīstu elefantiāzi
Elephantiasis pēc definīcijas ir saistīts ar smagu skartās ķermeņa zonas pietūkumu. To izraisa hroniska šķidruma aizture. Turklāt ādā jābūt tādām izmaiņām kā sacietēšana un sabiezēšana.
Raksturīgi, ka simptomi sākas ar mīkstu audu pietūkumu. Tas noved pie tūskas, kas sākotnēji atrodas pēdas aizmugurē. Ja dažas sekundes tur tiek nospiesta āda un pēc tam spiediens tiek noņemts, a dent paliek audos, kas pazūd tikai ļoti lēni.
Klasiskajā gadījumā limfedēma, kas ir ziloņu priekštecis, kāju pirkstus ietekmē arī tūska. Tā rezultātā rodas tā sauktie kāju pirksti: sabiezināti, tūskuši pirksti. Turklāt parādās stumbra zīme, kurā ādu vairs nevar pacelt no pirkstiem šķidruma aiztures dēļ.Limfedēma bieži pavada smaguma sajūta skartajā ķermeņa reģionā, parasti kājās, un spriedzes sajūta, un sāpes skartajā ķermeņa reģionā var rasties arī.
Izteikto tūsku dēļ asinis cirkulācija galu galā kļūst sliktāka, tāpēc ķermeņa reģions mēdz būt bāls un auksts. Pakāpeniski ādas izmaiņas attīstīties un tā sauktā fibroze (a saistaudi notiek ādas pārveidošana), padarot ādu cietāku un biezāku. Ilgtermiņā arī āda kļūst sausa un saplaisājusi, kā arī var kļūt sarkanīga vai brūngana.
