Latīņu valodas cīpslas apvalka tehniskais termins ir “vagina tendinis”. Cīpslas apvalks ir cauruļveida struktūra, kas ap cīpslu ieskauj kā vadošais kanāls, piemēram, lai to virzītu ap kaulainu izcēlumu. Cīpslas apvalks tādējādi aizsargā cīpslu no mehāniskiem ievainojumiem.
struktūra
Cīpslas apvalks sastāv no diviem slāņiem. Ārējo slāni sauc par stratum fibrosum, iekšējo slāni synoviale. Fibrosum slānis sastāv no stipra Kolagēns-satur saistaudi un ir cieši piestiprināts pie apkārtējām konstrukcijām.
Šīs saķeres piestiprina cīpslas apvalku un tajā esošo cīpslu kauli un saites. Sinoviale slāni veido ārējā lapa, kas pieder pie sienas, un iekšējā, viscerālā lapa. Ārējā lapa sastāv arī no saistaudi un atrodas starp stratum fibrosum un iekšējo lapu, kas ir tieši saistīta ar cīpslu.
Starp stratum fibrosum un stratov synoviale atrodas smērviela, ko sauc arī par sinoviālais šķidrums vai sinoviālais šķidrums. Fibrosum slānis un sinoviale slānis ir savienoti ar tā saukto mezotendīno, saistaudi. Šis mezotendīns satur: asinis kuģi un nervi kas piegādā cīpslu un cīpslu apvalku.
Notikums
Cīpslas apvalki vienmēr rodas, kad Cīpslas skrien tuvu savienojumi vai arī jāvadās ap kaulainām projekcijām un saišu noturēšanu, kas notiek tikai uz garo Cīpslas roku, roku, kāju un pēdu muskuļi.
Roku cīpslu apvalki
Roka var veikt daudz dažādu kustību, un tai ir augsta smalkās motorikas prasme. Šo plašo kustību amplitūdu nodrošina daudzi un dažādi muskuļi un savienojumi. Plaukstas cīpslu apvalkus sedz karpālā saite (Ligamentum carpi transversum).
Virspusējs un dziļš pirksts liecējiem (Musculus flexor digitorum superficialis vai profundus) ir kopīgs cīpslas apvalks, kas iet zem šīs saites. Šis cīpslu apvalks tikai daļēji apņem Cīpslas no šiem diviem muskuļiem 2., 3. un 4. muskuļiem pirksts un neietilpst pašā pirkstā, bet mazā pirksta cīpsla ir pilnībā apvilkta ar šo cīpslas apvalku un beidzas tikai pie 5. pirksta galīgās falangas. Otrajam, trešajam un ceturtajam pirkstam ir jauns cīpslas apvalks, lai aizsargātu cīpslu pirksts locītavu zona.
Garajam īkšķa locītājmuskulam (M. flexor pollicis longus) ir savs cīpslas apvalks, kas tāpat iet zem karpālā saites un beidzas tikai īkšķa galā. Liekuma karpu radialis muskulis, kas izraisa saliekumu plaukstas locītava, zem šīs saites ir arī savs cīpslas apvalks. Otrā līdz piektā pirksta cīpslas apvalki ir piestiprināti pie pirkstu locītavām ar gredzenveida saitēm.
Turklāt saišu aparātu stabilizē krustveida saites pie savienojumi. 70% gadījumu šeit aprakstītā cīpslu apvalku anatomiskā atrašanās vieta ir atrodama uz delnas ar garu cīpslas apvalku īkšķim un mazajam pirkstam un pārtrauktiem cīpslu apvalkiem trim atlikušajiem pirkstiem. Tāpēc anatomiskās variācijas notiek 30% iedzīvotāju, un tām nav slimības vērtības.
Rokas aizmugurē pirkstu pagarinātāju cīpslas un apkārtējie cīpslu apvalki iet tā sauktajos cīpslu nodalījumos, kas atrodas zem turēšanas joslas, ko sauc par retinaculum musculorum extensorum. Pirmajā cīpslu nodalījumā ir īkšķa garais izkliedētājs (abductor pollicis longus) un īsais īkšķa pagarinātājs (extensor pollicis brevis). Pirmais cīpslu nodalījums daudziem cilvēkiem atkal ir sadalīts.
Otrajā cīpslu nodalījumā ir garie un īsie radiālie roku pagarinātāji (extensor carpi radialis longus un brevis). Trešajā cīpslas nodalījumā atrodas īkšķa garais pagarinātājs (M. extensor pollicis longus), bet ceturtajā cīpslas nodalījumā ir 2.-5. Pirksta kopējais pagarinātājs un rādītājpirkstam (M. extensor digitorum vai indicis) papildus pagarinātājs. Mazajam pirkstam ir arī papildu pagarinātājs (extensor digiti minimi muskulis), kura cīpsla iet caur piekto cīpslas nodalījumu.
Caur sesto cīpslu nodalījumu iet elkoņa rokas pagarinātāja cīpsla (M. extensor carpi ulnaris). Pagarinātāja pusē pirkstu zonā vairs nav cīpslu apvalku, jo roku aizmugurē esošo muskuļu cīpslas saplūst saistaudu plāksnē - muguras aponeirozē. Šī muguras aponeiroze sākas pirkstu metakarpofalangeālo locītavu zonā un beidzas ar attiecīgā pirksta distālo falangu.
