Blakusefekti
Visbiežāk novērotās ārstēšanas ar loperamīds ietver galvassāpes, aizcietējums un reibonis apmēram vienā līdz desmit procentos gadījumu. Nelabums un meteorisms var rasties arī.
Mijiedarbība
Loperamīds var mijiedarboties ar dažādām zālēm. To skaitā ir hinidīns, ko lieto sirds aritmija, un verapamila, ko lieto sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Turklāt vienlaikus lietojot loperamīds jāizvairās no ketokonazola, kas cīnās ar sēnīšu infekcijām.
Ritonaviru lieto HIV ārstēšanai, un tas var izraisīt negatīvas sekas kombinācijā ar loperamīdu. Loperamīda lietošanas laikā jāizvairās no alkohola lietošanas. Loperamīdu nedrīkst lietot laikā grūtniecība.
Pagaidām nav pietiekamu datu. Kā grūtniecība, zīdīšanas laikā nav ieteicams lietot Loperamide. Aktīvā viela nonāk mātes piens un zīdainis to var absorbēt zīdīšanas laikā.
Loperamīds 2 mg
Loperamīds ir pieejams komerciāli pieejamos preparātos 2 mg devā. Parasti tās ir cietās kapsulas vai apvalkotās tabletes, kas satur aktīvo vielu loperamīda hidrohlorīdu norādītajā devā. Vienā iepakojumā ir 12 kapsulas vai tabletes, kuras var lietot bez receptes. Tas atbilst maksimālajai divu dienu devai.
Deva
Loperamīda deva ir atkarīga no smaguma pakāpes caureja. Pieaugušie ar akūtu caureja Ārstēšanas sākumā lietojiet divas tabletes vai kapsulas, katrā no tām ir 2 mg aktīvās sastāvdaļas. Ja izkārnījumi paliek šķidri, iekšķīgi var ievadīt vēl 2 mg loperamīda.
Dienas deva nedrīkst pārsniegt 12 mg, ti, 6 tabletes vai kapsulas. Ja caureja saglabājas pēc divām dienām, neskatoties uz loperamīda lietošanu, ieteicams apmeklēt ārstu. Turpināt ārstēšanu ar loperamīdu drīkst tikai pēc ārsta ieteikuma.
Bērnus var ārstēt ar loperamīdu no 12 gadu vecuma. Līdz 18 gadu vecumam deva ir atšķirīga. Akūtas caurejas gadījumā sākumā lieto tikai vienu tableti vai kapsulu. Pēc katras nākamās šķidrās izkārnījumos atkārtoti var norīt 2 mg. Maksimālā dienas deva ir 4 mg.
