Patoģenēze (slimības attīstība)
Amēbiskā dizentērija izraisa vienšūnis (vienšūnas organisms) Entamoeba histolytica (sensu stricto).
Patogēni organismā nonāk kā cistas, iekšķīgi lietojot piesārņotu dzeramo ūdens, kā arī pārtika. Tie ir izturīgi pret skābu kuņģa sulu.
Patogēni dzīvo un vairojas ar šūnu dalīšanos kols (resnās zarnas). 4 kodolu cistas veido dalāmus mononukleāros trophozoītus. Tos sauc arī par minutaformām, bet fozocitozos trophozoīdus eritrocīti (sarkans asinis šūnas) (ievada šūnā; sekojoša fermentatīvā degradācija eritrocīti) sauc par magnaformām. Minuta forma ir nekaitīga. To sauc arī par pastāvīgo formu, jo tā pastāvīgi veido cistas, kas saglabājas kols gadiem bez slimības pazīmēm. Dažos gadījumos cistas izdalās izkārnījumos.
Ārējā pasaulē cistas var būt infekciozas mēnešiem ilgi. Noteiktos apstākļos, kas vēl nav noskaidroti, patogēna (patoloģiska) magnas forma var attīstīties no minuta formas. Tas var iebrukt zarnās gļotādas (zarnu gļotāda), bojā to un migrē tālāk (invazīvā forma). Minuta formas rada nekaitīgumu caureja, savukārt magna formas izraisa zarnu gļotādas iekaisumu ar asiņainu caureju (caureju).
Etioloģija (cēloņi)
Biogrāfiskie cēloņi
- Homoseksuāli vīrieši
Uzvedības cēloņi
- Barošana
- Dzērienu, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti, kā arī pārtikas patēriņš endēmiskās vietās
